Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Cilvēku tirdzniecības apkarošana – jauna stratēģija cilvēku tirdzniecības novēršanai, noziedzīgu uzņēmējdarbības modeļu likvidēšanai, cietušo aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai

Eiropas Komisija 14.04.2021. nāk klajā ar jaunu stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.-2025. gadam, kurā galvenā uzmanība pievērsta noziedzības novēršanai, cilvēku tirgotāju saukšanai pie atbildības un cietušo aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai. Laikā no 2017. līdz 2018. gadam Eiropas Savienībā tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 cietušo. Tiek lēsts, ka vienā gadā cilvēku tirgotāji visā pasaulē gūst peļņu 29,4 miljardu EUR apmērā. Tā kā ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc ekspluatācijas turpināsies, un tā kā cilvēku tirgotāji pārvieto savu darbību uz tiešsaisti, turklāt pandēmija, visticamāk, radīs apstākļus vēl lielākai ekspluatācijai, šodien pieņemtajā stratēģijā ir noteikti pasākumi, kas ļaus ES un tās dalībvalstīm turpināt pastiprināti vērsties pret to.

Šī stratēģija balstās uz ES visaptverošu tiesisko un politisko satvaru cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kura pamatā ir Direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis direktīvas īstenošanā un vajadzības gadījumā ierosinās pārskatīšanu, lai novērtētu, ka tā atbilst paredzētajam mērķim. ES koordinatoram cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā arī turpmāk būs svarīga loma šīs stratēģijas īstenošanā.

2021.gada aprīlis

Cīņa pret organizēto noziedzību – jauna 5 gadu stratēģija, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana visā Eiropas Savienībā un labāka digitālo rīku izmantošana izmeklēšanu ietvaros

Komisija 14.04.2021. nāk klajā ar jaunu ES stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai, kurā galvenā uzmanība ir veltīta tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības veicināšanai, cīņai pret organizētās noziedzības struktūrām un augstas prioritātes noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai un mūsdienīgas reakcijas nodrošināšanai uz tehnoloģiju attīstību.
Organizētās noziedzības grupējumi turpina attīstīties un pilnveidoties, par ko liecina to straujā pielāgošanās koronavīrusa pandēmijai, piemēram, tādējādi, ka pieaug viltotu medicīnas produktu un tiešsaistē izdarīto noziegumu apmērs. Organizētās noziedzības grupējumi, kas darbojas Eiropā, ir iesaistīti dažādās noziedzīgās darbībās, kuru vidū dominē narkotiku tirdzniecība, organizēti noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, krāpšana, migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība. Nelikumīgie ieņēmumi, kas gūti galvenajos noziedzīgajos tirgos, 2019. gadā sasniedza 1 % no Eiropas Savienības IKP, t. i., 139 miljardus eiro.
Stratēģijā ir izklāstīti instrumenti un pasākumi, kas jāveic nākamajos piecos gados, lai pārrobežu mērogā sagrautu noziedzīgo organizāciju rūpala modeļus un struktūras - gan tiešsaistē, gan bezsaistē.
2021.gada aprīlis

Next Generation EU: Eiropas Komisija gatavojas piesaistīt līdz 800 miljardiem eiro ekonomikas atveseļošanas finansēšanai

Komisija 14.04.2021. ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizņēmumi pagaidu atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU ietvaros tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. Komisija izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026. gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās. Šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus Komisijai raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

NextGenerationEU — centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju — tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026. gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro.

Tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā — tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058. gadam.

Komisija ir aizņēmusies iepriekš, lai atbalstītu ES dalībvalstis un trešās valstis, taču NextGenerationEU ietvaros īstenoto aizņēmumu apjoms, biežums un sarežģītība ir prasījuši būtiski mainīt pieeju kapitāla tirgiem.

Šo jauno finansējuma vajadzību apmierināšanai tiks izmantota diversificēta finansēšanas stratēģija. Tādējādi Komisija vajadzīgajā laikā varēs mobilizēt visus līdzekļus ar visizdevīgākajiem noteikumiem ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

2021.gada aprīlis

Rīcība koronavīrusa apkarošanā — Eiropas Komisija ierosina krīzes laikā atbrīvot no PVN vitāli svarīgas preces un pakalpojumus, ko izplata Eiropas Savienība

Eiropas Komisija 12.04.2021. ierosinājusi atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preces un pakalpojumus, ko Eiropas Komisija, ES struktūras un aģentūras dara pieejamus dalībvalstīm un iedzīvotājiem krīzes laikā. Šādi tiek reaģēts uz koronavīrusa pandēmijas laikā gūto pieredzi. Cita starpā gūtā pieredze liecina, ka PVN, ko iekasē par dažiem darījumiem, galu galā iepirkuma darbībās ir izmaksu faktors, kas noslogo ierobežotos budžetus. Tāpēc šodienas iniciatīva maksimāli palielinās to ES līdzekļu efektivitāti, ko izmanto sabiedrības interesēs, lai reaģētu uz krīzēm, tādām kā dabas katastrofām un ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā. Tā arī stiprinās ES līmeņa katastrofu un krīžu pārvarēšanas struktūras, piemēram, tās, uz kurām attiecas ES veselības savienība un ES civilās aizsardzības mehānisms.
 
Kad būs ieviesti jaunie pasākumi, Komisija un ES aģentūras un struktūras varēs bez PVN importēt un iegādāties preces un pakalpojumus, ja šie pirkumi paredzēti izplatīšanai ārkārtas reaģēšanas pasākuma laikā Eiropas Savienībā. Saņēmēji var būt dalībvalstis vai trešās personas, tādas kā valsts iestādes un organizācijas (piemēram, slimnīca, valsts veselības aizsardzības vai katastrofu seku novēršanas iestāde).
2021.gada aprīlis

Koronavīruss — Eiropas Komisija mobilizē 123 miljonus eiro pētniecībai un inovācijai, lai cīnītos pret koronavīrusa variantu radīto apdraudējumu

Eiropas Komisija no jaunās ES pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” mobilizē 123 miljonus eiro steidzamai koronavīrusa variantu pētniecībai Šis pirmais ārkārtas finansējums no programmas „Apvārsnis Eiropa” papildina virkni ES finansētu pētniecības un inovācijas darbību cīņai pret koronavīrusu un sniedz ieguldījumu Komisijas vispārējā rīcībā, kuras mērķis ir novērst un mazināt koronavīrusa variantu ietekmi un reaģēt uz to saskaņā ar jauno Eiropas bioaizsardzības sagatavotības plānu „HERA inkubators”.
Komisija ir izsludinājusi jaunus uzaicinājumus, kas papildina agrākas darbības, kuru mērķis ir izstrādāt ārstēšanas metodes un vakcīnas, tālab organizējot un veicot klīniskos izmēģinājumus, lai ātrāk izstrādātu daudzsološas terapijas un vakcīnas pret SARS-CoV-2/COVID-19. Tie sekmēs plaša mēroga Covid-19 kohortu un tīklu attīstību ārpus Eiropas robežām, veidojot saiknes ar Eiropas iniciatīvām, kā arī stiprinās infrastruktūru, kas vajadzīga, lai pētnieki un pētniecības organizācijas varētu veikt datu, zinātības, pētniecības resursu un ekspertu pakalpojumu apmaiņu.

2021.gada aprīlis

SURE: Komisija iesniedz priekšlikumus piešķirt sešām dalībvalstīm papildu 3,7 miljardus eiro, lai aizsargātu darbvietas un ienākumus

Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomei piešķirt sešām dalībvalstīm papildu finansiālu palīdzību 3,7 miljardu eiro apmērā saskaņā ar SURE - instrumentu 100 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un ienākumu aizsardzībai. Priekšlikumi iesniegti, ņemot vērā Beļģijas, Kipras, Grieķijas, Latvijas, Lietuvas un Maltas iesniegtos oficiālos pieprasījumus pēc papildu finansiālās palīdzības SURE ietvaros papildus tam atbalstam, ko Padome jau ir apstiprinājusi.
Izvērtējusi sešu dalībvalstu iesniegtos pieprasījumus, Komisija ierosina Padomei apstiprināt turpmāk norādīto papildu finansiālo palīdzību. Tādējādi saskaņā ar SURE Komisijas ierosinātā finansiālā palīdzība 19 dalībvalstīm veidos 94,3 miljardus eiro.
2021.gada marts

Programma “Erasmus+”: vairāk nekā 28 miljardi eiro mobilitātes un mācīšanās atbalstam ikvienam visā Eiropas Savienībā un ārpus tās

Eiropas Komisija 25.martā pieņēma pirmo „Erasmus+” (2021-2027) gada darba programmu. Jaunā un pārstrādātā programma, kuras budžets ir 26,2 miljardi eiro (salīdzinājumā ar 14,7 miljardiem eiro 2014.-2020. gadam) un vēl apmēram 2,2 miljardi eiro no ES ārējiem instrumentiem, finansēs mācību mobilitātes un pārrobežu sadarbības projektus 10 miljoniem eiropiešu neatkarīgi no viņu vecuma vai izcelsmes. Tā tieksies būt vēl iekļaujošāka un sniegt atbalstu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, kā paredzēts Eiropas izglītības telpā. Programma „Erasmus+” atbalstīs arī izglītības un apmācības sistēmu noturību pandēmijas apstākļos.
Jaunā programma „Erasmus+” sniedz iespējas studēt ārzemēs, stažēties, pieteikties mācekļa praksē un izmantot personāla apmaiņu visās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās. Tā ir pieejama skolēniem, augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības studentiem, pieaugušajiem, kas mācās, jauniešiem, kas vēlas izmantot apmaiņas iespējas, jaunatnes darbiniekiem un sporta treneriem.
2021.gada marts

Eiropas zaļais kurss: Eiropas Komisija nāk klajā ar darbībām bioloģiskās ražošanas atbalstam

25.martā Eiropas Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.
Bioloģiskajai ražošanai ir vairākas svarīgas priekšrocības: bioloģiski apsaimniekotajos laukos ir par aptuveni 30 % lielāka bioloģiskā daudzveidība, bioloģiski audzēti dzīvnieki bauda augstākiem standartiem atbilstošu dzīvnieku labturību un uzturā uzņem mazāk antibiotiku, bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir augstāki ienākumi un lielāka noturība, savukārt patērētāji, pateicoties ES bioloģiskās ražošanas logotipam, precīzi zina, ko viņi pērk. Rīcības plāns ir saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, stratēģiju „No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju.
2021.gada marts

Eiropas Komisija pastiprina Covid-19 vakcīnu eksporta pārredzamības un atļauju piešķiršanas mehānismu

24.martā Eiropas Komisija ieviesa jaunus kritērijus, proti, savstarpīguma un proporcionalitātes principu, kuri jāizvērtē, lai atļautu eksportu saskaņā ar Covid-19 vakcīnu eksporta pārredzamības un atļauju piešķiršanas mehānismu. Ar šo sistēmu ievērojami tika uzlabota eksporta pārredzamība. Tomēr tās mērķis nodrošināt ES iedzīvotājiem savlaicīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām joprojām nav sasniegts.
2020. gada 17. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas stratēģiju, kā paātrināt iedarbīgu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un ieviešanu. Apmaiņā pret tiesībām noteiktā laikposmā iegādāties noteiktu skaitu vakcīnas devu Komisija ar pirkuma priekšlīgumu palīdzību finansē daļu sākotnējo izmaksu, kas rodas vakcīnu ražotājiem. Sagādātais finansējums veido pirmo iemaksu par vakcīnām, kuras pēc tam reāli iegādāsies dalībvalstis.
Komisija līdz šim ir parakstījusi pirkuma priekšlīgumus ar sešiem uzņēmumiem (AstraZeneca, Sanofi-GSK, Janssen Pharmaceutica NV, BioNTech-Pfizer, CureVac un Moderna) un tādējādi nodrošinājusi piekļuvi līdz pat 2,6 miljardiem vakcīnas devu. Sarunās ar vēl diviem uzņēmumiem ir panākts progress. Ar tiem četriem minētajiem uzņēmumiem, kuru vakcīnām ir piešķirta tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, ir noslēgti līgumi par vairāk nekā 1,6 miljardu vakcīnas devu piegādi.
2021.gada marts

Komisija atklāj atvērtās piekļuves izdevējplatformu zinātnisko rakstu publicēšanai

24.martā Eiropas Komisija atklāja visiem pieejamu izdevējplatformu „Open Research Europe”, kurā tiks publicēti zinātniskie raksti. Platforma dos iespēju iepazīties ar rezultātiem, kas gūti pētījumos, kuri finansēti no ES pētniecības un inovācijas programmas 2021.-2027. gadam „Apvārsnis Eiropa” un tās priekšteces „Apvārsnis 2020”.
Platformā „Open Research Europe” gan pētniekiem, gan plašai sabiedrībai bez maksas būs pieejama informācija par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem. Šī platforma piedāvā tiešu risinājumu lielākajām problēmām, ar kurām bieži vien nākas saskarties, publicējot zinātnisko pētījumu rezultātus. Cita starpā platforma dod iespēju novērst kavēšanos un šķēršļus, kas traucē atkalizmantot rezultātus, un ļauj izvairīties no lielām izmaksām. Platforma ir fakultatīvs pakalpojums programmu „Apvārsnis Eiropa” un „Apvārsnis 2020” finansējuma saņēmējiem un nodrošina tiem iespēju bez izmaksām izpildīt finansējuma saņemšanai izvirzīto prasību nodrošināt tūlītēju brīvu piekļuvi.
2021.gada marts

Valsts atbalsts: Eiropas Komisija apstiprina Latvijas 3 miljonu eiro atbalsta mehānismu mazajiem lauksaimniekiem, kurus ietekmējusi koronavīrusa pandēmija

Eiropas Komisija apstiprinājusi Latvijas 3 miljonu eiro atbalsta mehānismu mazajiem lauksaimniekiem, kurus ietekmējusi koronavīrusa pandēmija. Mehānisms apstiprināts saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu.
Valsts atbalsts no šī mehānisma tiks piešķirts tiešu dotāciju veidā. Šis atbalsts būs pieejams mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā. Mehānisma mērķis ir saglabāt mazo lauksaimnieku nozares dzīvotspēju un uzturēt stabilus ienākumus lauku saimniecībām pandēmijas laikā un pēc tās. Paredzams, ka atbalstu saņems aptuveni 14 000 saņēmēju.
2021.gada marts

Koronavīruss: kopīgs ceļš uz Eiropas drošu atkalatvēršanu

Gatavojoties gaidāmajai Eiropas līderu sanāksmei 25. martā, Komisija aicina dalībvalstis sagatavoties koordinētai pieejai Covid-19 ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai tad, kad epidemioloģiskā situācija to atļaus. Šodien pieņemtajā paziņojumā ir iezīmēta turpmākā virzība uz līdzsvarotu politiku un kopēju ES pieeju, norādot, kas mums jādara, lai tuvinātu laiku, kad mēs varam atgūt savu Eiropas dzīvesveidu, un to darīt drošā un ilgtspējīgā veidā, kontrolējot vīrusu.
Lai gan epidemioloģiskā situācija prasa pastāvīgu kontroli, līdz tiek sasniegts pietiekams vakcinācijas tvērums, visā vienotajā tirgū ir jārada apstākļi, kas ļautu droši un ilgtspējīgi atvērt ekonomiku, lai iedzīvotāji varētu izmantot savas tiesības un atsākt saimniecisko un sociālo darbību. Tas ietver digitālā zaļā sertifikāta ieviešanu attiecībā uz vakcināciju, testēšanu un pārslimošanu, vienotu reaģēšanas pasākumu satvaru, norādījumus par papildu testēšanas stratēģijām, piemēram, notekūdeņu monitoringu, lai izsekotu variantus, investīcijas diagnostikā un ārstēšanā. Paziņojumā arī uzsvērtas darbības, kuru mērķis ir palielināt globālo noturību, izmantojot COVAX un ES vakcīnu apmaiņas mehānismu.
2021.gada marts

Izstāšanās līgums: Komisija nosūta Apvienotajai Karalistei oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka Apvienotā Karaliste nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar Protokolu par Īriju un Ziemeļīriju

16.martā Eiropas Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Apvienotajai Karalistei par Protokola par Īriju un Ziemeļīriju materiālo tiesību normu, kā arī par izstāšanās līgumā paredzēto labticības saistību pārkāpšanu. Tas iezīmē oficiālas pārkāpuma procedūras sākumu pret Apvienoto Karalisti. Otro reizi sešu mēnešu laikā Apvienotā Karaliste grasās pārkāpt starptautiskās tiesības.

Protokolu par Īriju un Ziemeļīriju, kas ir izstāšanās līguma būtiska daļa, ir ratificējusi gan ES, gan Apvienotā Karaliste, tas ir spēkā kopš 2020. gada 1. februāra, un tam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Protokola mērķis ir uzturēt mieru un stabilitāti, aizsargāt Lielās piektdienas (Belfāstas) vienošanos, izvairīties no fiziskas robežas izveidošanas Īrijas salā un saglabāt ES vienotā tirgus integritāti. Lai sasniegtu šos mērķus, protokols ir jāīsteno pilnībā. Ja Apvienotās Karalistes valdība to nedara, tā apdraud šo mērķu sasniegšanu.

2021.gada marts

Eiropas Komisijas atļauju saņem ceturtā drošā un iedarbīgā vakcīna pret Covid-19

11.martā Eiropas Komisija piešķīra tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem (TAN) uzņēmuma Janssen Pharmaceutica NV (tas ir viens no Johnson & Johnson farmācijas uzņēmumu ķēdes Janssen uzņēmumiem) izstrādātajai Covid‑19 vakcīnai. Tā ir ceturtā vakcīna pret Covid-19, kas saņēmusi tirdzniecības atļauju Eiropas Savienībā.
Šī atļauja piešķirta pēc tam, kad bija saņemts pozitīvs Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) zinātniskais ieteikums, kas balstīts uz visaptverošu vakcīnas drošuma, iedarbīguma un kvalitātes novērtējumu, un dalībvalstis to ir apstiprinājušas.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: „Janssen vakcīna ir ceturtā atļautā vakcīna ES vakcīnu portfelī un palīdzēs mums pastiprināt vakcinācijas kampaņu 2021. gada otrajā ceturksnī. Tai vajadzīga tikai viena deva, kas mūs par soli pietuvina kopējam mērķim līdz vasaras beigām vakcinēt 70 % pieaugušo iedzīvotāju.”

2021.gada marts

Konference par Eiropas nākotni – sadarbība ar pilsoņiem noturīgākas Eiropas veidošanā

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, pārstāvot Padomes prezidentvalsti, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien parakstīja kopīgo deklarāciju par konferenci par Eiropas nākotni. Tas paver ceļu virknei debašu un diskusiju, kuras ļaus cilvēkiem no ikviena Eiropas nostūra paust savas idejas, lai tādējādi palīdzētu veidot Eiropas nākotni.
Konferences mērķis ir palielināt iedzīvotāju lomu ES politikas un mērķu veidošanā, uzlabojot Savienības noturību pret krīzēm - neatkarīgi no tā, vai tās ir krīzes ekonomikā vai saistītas ar veselības jomu. Konference radīs jaunu publisku forumu atklātām, iekļaujošām, pārredzamām un strukturētām debatēm ar eiropiešiem par jautājumiem, kas viņiem ir svarīgi un ietekmē viņu ikdienas dzīvi.

2021.gada marts

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 Nākošā >>

arhīvs: 2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.