Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



ES iedzīvotāji pauž pārliecinošu atbalstu sadarbībai ar partnervalstīm nolūkā mazināt nabadzību

Jaunākā Eirobarometra aptauja par attīstības sadarbību liecina, ka gandrīz 9 no 10 ES iedzīvotājiem uzskata, ka ir svarīgi sadarboties ar valstīm ārpus ES, lai mazinātu nabadzību.

Globālā pandēmija nav satricinājusi iedzīvotāju atbalstu ES darbam starptautiskās attīstības jomā, un rezultāti apstiprina stabilu tendenci pēdējos gados, proti, sadarbība ar partnervalstīm joprojām ir viena no vispozitīvāk vērtētajām ES politikas jomām.
Viens no galvenajiem aptaujas konstatējumiem ir pieaugošās bažas par veselību, ko 36 % aptaujas dalībnieku identificējuši kā visakūtāko problēmu jaunattīstības valstu nākotnei, - tas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā.

Ņemot vērā sabiedrības pieaugošās bažas par Covid-19, ES pašlaik galveno uzmanību velta savu iedzīvotāju vakcinēšanai un starptautiskajiem centieniem veikt globālu vakcināciju, sniedz būtisku ieguldījumu COVAX un priekšfinansē vakcīnu ražošanu eksportēšanai uz 34 valstīm. ES arī stiprina veselības aprūpes sistēmas, pamatojoties uz Eiropas komandas globālo reaģēšanas pasākumu kopumu vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts pandēmijas skartajām partnervalstīm.

2021.gada maijs

Mēs varam! Savējie iedvesmo!

Europe Direct informācijas centrs Gulbenē un Alūksnes pilsētas bibliotēka, jau vairākkārt ciklā „Savējie iedvesmo! Mēs varam!” ir aicinājuši iepazīt Alūksnes puses darbīgus, mērķtiecīgus, aizrautīgus un radošus cilvēkus, uzņēmējus, māksliniekus, amatniekus, citu profesiju pārstāvjus, kas dalījušies pieredzē un stāstos par savu veikumu, ideju realizāciju un izaicinājumiem, ar kuriem saskārušies, realizējot savus mērķus, tādējādi nododot mums visiem vēstījumu- nekas nav neiespējams, ir jāuzdrīkstas, jādara un viss izdosies!
Šoreiz aicinām neklātienē iepazīt Alūksnes novada uzņēmējus, kuri mērķtiecīgi un ar aizrautību strādā un attīsta savu uzņēmumu, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu:
 
 
2021.gada aprīlis

Eiropas diena Alūksnē

 

Konkursa "Eiropa Alūksnē - atpazīsti tuvplānu!" uzdevumi šeit: https://ej.uz/EiropaAluksne

Atbildes gaidīsim līdz 10. maija plkst. 23.00! Trīs veiksmīgākajiem pareizo atbilžu autoriem izlozes kārtībā - katram pa balvai! (Alūksnē cepta pica, Alūksnē darīts alus, "Alūksnes ēku stāsti" - grāmata).

 

Krustvārdu mīkla "Mini! Uzzini! Eiropas Savienības literatūras balva" šeit: https://ej.uz/ES_literaturas_balva

Atbildi - atslēgas vārdu sūtiet uz bibliotēkas e-pastu: biblioteka@aluksne.lv līdz 10. maija plkst. 23.00. Trīs veiksmīgākajiem pārsteiguma balvas! Veiksmi!

2021. gada aprīlis

Eiropas diena Alūksnē

Seko līdzi informācijai 8. maijā un piedalies konkursos ar veicināšanas balvām!

 

2021. gada aprīlis

Migrācijas pārvaldība — jauna ES stratēģija par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju

27.04.2021. Komisija pieņem pirmo ES stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju. Stratēģija sekmē brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju kā vienotas ES sistēmas atgriešanai neatņemamu sastāvdaļu, kas ir būtisks jaunā Migrācijas un patvēruma pakta mērķis. Tajā izklāstīti praktiski pasākumi, ar kuriem stiprināt tiesisko un darbības regulējumu brīvprātīgas atgriešanās gadījumos no Eiropas un no tranzītvalstīm, uzlabot atgriešanas un reintegrācijas programmu kvalitāti, izveidot labākas saiknes ar attīstības iniciatīvām un stiprināt sadarbību ar partnervalstīm.
2021.gada aprīlis

Eiropas diena - 9.maijs. Aicinām piedalīties Eiropas eksāmenā!

 

„Eiropas eksāmens” ir tiešsaistes tests, kurā, atzīmējot Eiropas dienu, Eiropas Komisija aicina piedalīties jau septīto gadu. „Eiropas eksāmens” ir izzinošs un atraktīvs veids, kā pārbaudīt un paplašināt savas zināšanas par Eiropas Savienību. Šogad Eiropas eksāmens” notiks 7., 8. un 9. maijā tīmekļa vietnē www.esmaja.lv
„Eiropas eksāmenā” piedalīties, savas zināšanas pārbaudīt un iegūt vērtīgas balvas aicināti dalībnieki dažādās vecuma grupās - gan skolēni (1.-3. klase, 4.-6. klase, 7.-9. klase, 10.-12. klase), gan pieaugušie. Katrai vecuma grupai sagatavoti atbilstoši jautājumi. Pieaugušajiem testā tiks piedāvātas divas grūtības pakāpes.
Skolas savu dalību eksāmenā jau iepriekš var pieteikt šeit: https://eksamens.eu/registracija/ Sākt gatavoties „Eiropas eksāmenam” var, izmantojot www.esmaja.lv pieejamos materiālus sadaļās „Eiropas eksāmens”, „Vitamīns ES” un „Eiropa no A - Z”. Lai uzzinātu vairāk par „Eiropas eksāmenu”, aicinām ieskatīties www.esmaja.lv sadaļā „Projekti” un sekot līdzi „Eiropas eksāmens” kontam sociālo mediju platformā Facebook.
Iesaisties, piedalies kādā no Eiropas dienas pasākumiem!

Eiropas dienas pasākumus Latvijā rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā, Ārlietu ministriju, Valsts kanceleju, Saeimu un citām valsts un pašvaldību institūcijām, izglītības iestādēm, ES un Eiropas Austrumu partnerības vēstniecībām, ES institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Aicinām sekot un dalīties sociālajos tīklos: Twitter: @EiropasKomisija @ESmaja Facebook.com/EiropasKomisija Instagram.com/eiropaskomisija Lieto tēmturi: #EiropasDiena

2021.gada aprīlis

Eirobarometrs – ir pieaugusi uzticēšanās Eiropas Savienībai

Lai gan koronavīrusa pandēmija jau vairāk nekā gadu ietekmē Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, jaunākā, 2021. gada februārī un martā veiktā Eirobarometra standartaptauja vēsta, ka attieksme pret Eiropas Savienību joprojām ir pozitīva.
Priekšstats par Eiropas Savienību un uzticēšanās tai ir uzlabojušies un sasnieguši augstāko līmeni vairāk nekā desmit gadu laikā.
Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka veselība un ekonomiskā situācija ir divi galvenie problēmjautājumi gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu valstu līmenī.
Aptauja liecina arī par to, ka ir pieaugušas bažas par pašreizējo situāciju valstu ekonomikā - 69 % eiropiešu uzskata, ka situācija pašlaik ir „slikta”, savukārt 61 % eiropiešu raizējas, ka viņu valsts ekonomika no pandēmijas sekām atgūsies „2023. gadā vai vēlāk”.
2021.gada aprīlis

Jaunā Eiropas “Bauhaus” balva

Kāds ir jaunā Eiropas „Bauhaus” balvu mērķis?
Ar pirmajām jaunā Eiropas „Bauhaus” balvām tiks cildināta laba prakse, piemēri un koncepcijas, kas skaidri atspoguļo jaunā Eiropas „Bauhaus” vērtības - ilgtspēju, estētiku un iekļaujošumu. Šiem piemēriem jābūt vai nu jau īstenotiem, vai arī - ja tos iesniedz studenti un jauni profesionāļi (vecumā līdz 30 gadiem) - vērstiem uz nākotni.

 

Balvām būtu jākalpo par šīs iniciatīvas pamatpīlāru piemēru un tādējādi jārosina tās tālāka attīstība.
Kāda veida projekti var uz balvu kandidēt?

Ar jaunā Eiropas „Bauhaus” balvu tiks apbalvoti jau esoši piemēri vai jaunas idejas un koncepcijas desmit dažādās kategorijās.

Katrā no šīm kategorijām tiek izšķirtas divas paralēlas konkursa sadaļas:
sadaļa „Jaunā Eiropas „Bauhaus” balva” - par jau esošiem, pabeigtiem piemēriem un
sadaļa „Jaunā Eiropas „Bauhaus” uzlecošās zvaigznes” - par jauno talantu piedāvātajām koncepcijām vai idejām.
2021.gada aprīlis

Eiropas Komisija Eiropas Komisija reģistrē divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas: “Valsts ierēdņu apmaiņas programma” un “Zaļie jumta dārzi”

21.04.2021. Eiropas Komisija nolēma reģistrēt divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas: „Valsts ierēdņu apmaiņas programma” (CSEP) un „Zaļie jumta dārzi”.
Iniciatīvas „Valsts ierēdņu apmaiņas programma” (CSEP) organizatori aicina Komisiju uzsākt apmaiņas un apmācības programmu Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņiem. Šīs programmas mērķis būtu piedāvāt ES dalībvalstu ierēdņiem profesionālu pieredzi līdzīgā dienestā citā dalībvalstī uz laiku no diviem līdz 12 mēnešiem.

Iniciatīvas „Zaļie jumta dārzi” organizatori aicina Komisiju veicināt zaļu dārzu zonu izveidi uz uzņēmumu ēku jumtiem. Tādējādi neizmantotie jumti varētu palīdzēt saudzēt un uzlabot vidi.
Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrācijas organizatori var sākt atbalsta parakstu vākšanas procesu. Ja gada laikā šīs iniciatīvas atbalstīs vismaz viens miljons iedzīvotāju no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm, Komisijai būs jāreaģē. Komisija ir tiesīga lemt, vai prasītās darbības izpildīt vai ne, bet jebkurā gadījumā tai savs lēmums ir jāpamato.
2021.gada aprīlis

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata aktu

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē likumdevēju 21.04.2021. panākto provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata aktu. Eiropas Klimata akts ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, un tajā nostiprināta ES apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Šī vienošanās par Eiropas Klimata aktu ir svarīgs atskaites punkts Urzulas fon der Leienas vadītajai Komisijai un izpilda vienu no saistībām, par kurām priekšsēdētāja 2019. gada jūlijā paziņoja savās politikas pamatnostādnēs.
2021.gada aprīlis

Ceļu satiksmes drošība — 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja par 4000 mazāk cilvēku, un bojāgājušo skaits tādējādi samazinājās līdz vēl nepieredzēti zemam līmenim

20.04.2021. Eiropas Komisija publicēja provizoriskus datus par 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 18 800 cilvēki, proti, par 17 % mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir gada laikā vēl nepieredzēts samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz par 4000 mazāk cilvēku nekā 2019. gadā. Satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Iepriekšējā desmitgadē no 2010. līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits krities par 36 %. Tātad jāsecina, ka attiecīgajai desmitgadei noteiktais mērķrādītājs — bojāgājušo skaitu samazināt par 50 % — netika sasniegts. Tomēr ES, kur ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 42 cilvēki uz 1 miljonu iedzīvotāju, joprojām ir pasaulē visdrošākie ceļi. Salīdzinājumam jānorāda, ka pasaules vidējais rādītājs pārsniedz 180.
Provizoriskie dati liecina, ka 18 dalībvalstīs 2020. gadā reģistrēts mazākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, kāds jebkad ir bijis. ES mērogā šis skaits samazinājies vidēji par 17 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tomēr samazinājums nebūt nav bijis vienāds, un vislielākais samazinājums (par 20 % vai vairāk) vērojams Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā un Slovēnijā. Turpretī piecās dalībvalstīs (Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā un Somijā) reģistrēts bojāgājušo skaita palielinājums, lai gan jāatzīmē, ka mazās valstīs šim rādītājam ir tendence gadu gaitā svārstīties.

2021.gada aprīlis

Konference par Eiropas nākotni – daudzvalodu digitālās platformas atklāšana

Konferences par Eiropas nākotni valde, kuru veido Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, atklāj konferences par Eiropas nākotni ietvaros izveidoto daudzvalodu digitālo platformu, aicinot visus ES iedzīvotājus sniegt ieguldījumu savas nākotnes un visas Eiropas nākotnes veidošanā. Platforma ir pieejama 24 valodās, kas ļauj iedzīvotājiem no visas Savienības ar tiešsaistes pasākumu palīdzību paust savas idejas un viedokļus un apmainīties ar tiem.
2021.gada aprīlis

Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību

Aicinām iepazīties ar pārskatu par Eiropas Savienības darbību 2020.gadā!

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: "Daudzi man piekritīs - 2020. gads bija gads, ko vajag gan ātri aizmirst, gan atcerēties uz mūžiem. Aizmirst, protams, pandēmijas dēļ.
Koronavīrusa izraisītās krīzes sekas izjustas ikvienā namā, ikvienā zemē un ikvienā mūsu Savienības nostūrī. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību tiem, kuri zaudējuši tuviniekus vai cietuši no slimības.
Taču 2020. bijis arī gads, ko atcerēties. Tāpēc, ka cīņu ar neredzamo ienaidnieku izcīna mediķi - varoņi, kas riskē ar dzīvību, lai glābtu citus. Es apliecinu cieņu ikvienam no viņiem un visiem darbiniekiem pirmajās līnijās, kas palīdz mums un mūsu ekonomikai pārdzīvot tik grūtus laikus.
Tas bija gads, ko atcerēties tādēļ, ka skaudrās nelaimes priekšā Eiropa izrādījusi mūsu Savienības vēsturē vislielāko kolektīvismu.
Pārskatu latviešu valodā lasiet: https://op.europa.eu/webpub/com/general-report-2020/lv/
2021.gada aprīlis

Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā vadītājas pienākumus sāk pildīt Zane Petre

 

16.aprīlī Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā vadītājas pienākumus sāk pildīt Zane Petre
Zane Petre, stājoties jaunajā amatā, ir uzkrājusi lielu pieredzi Latvijas un Eiropas diplomātijā.
Zane Petre ir strādājusi Latvijas Ārlietu ministrijā, arī kā Eiropas korespondente, Politiskā direktora birojā, kā Starptautisko operāciju un krīžu noregulējuma nodaļas vadītāja, pārstāve Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komitejā no Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES Briselē, kā arī kancelejas vadītāja Moldovā. 2012. gadā viņa pievienojās Eiropas Ārējās darbības dienestam. Viņa bija Politikas, preses un informācijas nodaļas vadītāja ES delegācijā Eritrejā (2012-2016) un pēc tam delegācijas vadītāja vietniece un Politikas, preses un informācijas nodaļas vadītāja ES delegācijā Nepālā (2016-2020). 2020. gada septembrī viņa pievienojās Politikas un reformu koordinācijas grupai, Ukrainas atbalsta grupai Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātā.

Foto Ilmārs Znotiņš

Informācija no https://ec.europa.eu/latvia
2021.gada aprīlis

Eiropas Solidaritātes korpuss (2021–2027): pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atbalstu jauniešu brīvprātīgā darba aktivitātēm

Eiropas Komisija 15.04.2021. izsludinājusi pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus jaunā Eiropas Solidaritātes korpusa (2021-2027) satvarā. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta jauniešus, kuri vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kas dažādās sfērās - sākot no palīdzības grūtībās nonākušiem cilvēkiem un beidzot ar atbalstu rīcībai veselības un vides jomā - tiek īstenots visā ES un ārpus tās robežām. Šāgada prioritāte būs veselība, un tās satvarā brīvprātīgie tiks aicināti strādāt pie projektiem, kuri vērsti uz veselības problēmām, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ietekmi, un uz atveseļošanu.
Jaunā programma ar 2021.-2027. gadam atvēlētu budžetu vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā teju 275 000 jauniešu piedāvā iespējas, iesaistoties brīvprātīgajā darbā vai veidojot pašiem savus solidaritātes projektus, palīdzēt risināt sabiedrības problēmas un humanitārus uzdevumus. Pirmajā darbības gadā pieejami vairāk nekā 138 miljoni eiro. No nākamā gada programma dos jauniešiem iespēju brīvprātīgi iesaistīties arī humānās palīdzības aktivitātēs visā pasaulē, lai palīdzētu novērst humanitāras problēmas drošās trešās valstīs un tādējādi dotu savu artavu ES īstenotajās atbalsta aktivitātēs.
2021.gada aprīlis

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 Nākošā >>

arhīvs: 2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.