Eiropas Savienības informācija

RSS

Eiropas Solidaritātes korpuss gadu pēc sākuma

Uzaicinājums pieteikties starptautiskām apmācībām "Appetiser"

Uzaicinu Tevi pieteikties starptautiskām apmācībām „Appetiser”, kuru mērķis ir radīt izpratni par to, ko nozīmē strādāt ar jauniešiem starptautiskā vidē. Šīs apmācības notiks 2018. gada 5.-9. martā Latvijā.

Tās Tev noderēs, ja:

- esi jaunatnes darbinieks/līderis, bet vēl neesi līdz šim organizējis starptautiska līmeņa aktivitātes, izmantojot programmas „Erasmus+: Jaunatne darbībā” (un iepriekšējo programmu) iespējas;

- Tu gribētu uzzināt vairāk par programmas Jauniešu apmaiņas, Eiropas Brīvprātīgā darba un Jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem;

- ikdienā strādā ar jauniešiem, kuriem noderētu dalība starptautiskā projektā;

- esi daļa no organizācijas vai neformālas grupas vai arī vienkārši vēlies vairāk iegūt informāciju par „Erasmus+: Jaunatne darbībā” programmas iespējām starptautiskā vidē.

Piesakies, ja Tev vēl nav pieredzes starptautiskajos projektos, bet ir vēlēšanās tādos piedalīties!

Sīkāku informāciju par to uzzināsi te:

http://jaunatne.gov.lv/lv/raksti/appetiser-ievadkurss-ka-jaunatnes-darba-izmantot-erasmus-jaunatne-darbiba-programmu

Pieteikšanās anketa aizpildāma te:

https://goo.gl/forms/BGDKjcq8tHnj7DG13

Pēdējā diena, kad gaidīsim Tavu pieteikumu, ir 17. decembris. Nenokavē!

Sanda Roze

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras

Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore

Mūkusalas iela 41, Rīga, LV-1004, Latvija
Tālr.: +371 67356289
sanda.roze@jaunatne.gov.lv
www.jaunatne.gov.lv

Seminārs "Digitālās prasmes ikvienam: VID Elektroniskās sistēmas (EDS) piedāvājumi un jaunumi"

• VID mājas lapas iespējas un pakalpojumi;

Vardarbība pret sievietēm ir jāizbeidz! Eiropas Komisijas paziņojums saistībā ar Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai

Saistībā ar Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai mēs kārtējo reizi sakām - vardarbība ir jāpārtrauc nekavējoties! Vardarbība pret sievietēm un meitenēm joprojām tiek vērsta ik dienu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Šis cilvēktiesību pārkāpums ir plaši izplatīts, un tam ir daudz dažādu izpausmju: tas tiek nodarīts neatkarīgi no sociālās izcelsmes, mājās vai darbā, skolā, uz ielas, sporta spēlēs vai tiešsaistē. Tas ierobežo sieviešu un meiteņu pilnvērtīgu līdzdalību visās sabiedrības dzīves jomās - politiskajā, kultūras, sociālajā un ekonomikas jomā.

Lasīt vairāk http://ej.uz/7oy2

Aicinām piedalīties konkursā par klimata pārmaiņām!

EUROPE DIRECT informācijas centra Gulbenē Alūksnes filiāle aicina piedalīties konkursā par klimata pārmaiņām.

Konkursa jautājumi:

1. 1. Ko tulkojumā no grieķu valodas nozīmē vārds „klimats”?

2. 2. Kādi faktori nosaka klimata veidošanos?

3. 3. Kādas ir globālās sasilšanas sekas?

4. 4. Kurā gadā tika apstiprināts Kioto protokols?

5. 5. Kas ir Parīzes vienošanās, un kad tā stāsies spēkā?

6. 6. Par cik % līdz 2050. gadam ir jāsamazina SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu?

7. 7. Kāda ir pašreizējā cauruma zemes ozona slānī platība?

8. 8. Kura ir vispiesārņotākā jūra pasaulē?

9. 9. Kā klimata svārstību dēļ ir mainījies vīna ražošanas apjoms pasaulē?

10. 10. Cik reižu straujāk notiek sugu izmiršana cilvēka iejaukšanās dēļ?

Atbildes uz konkursa jautājumiem var iesūtīt elektroniski silvija.murniece@aluksne.lv līdz 1. decembrim. Vairāku pareizu atbilžu gadījumā 3 uzvarētāji, kuri saņems balvas, tiks noteikti izlozē.

Eiropas Parlamenta paveiktais, risinot migrācijas un bēgļu krīzi

2015. gadā Eiropa piedzīvoja kopš II pasaules kara nepieredzētu migrācijas krīzi: konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu u.c. dēļ piespiedu kārtā pārvietots rekordliels cilvēku skaits - 65,3 milj., t.sk., 21,3 milj. bēgļu*

Kopš 2015. gada septembra līdz šim brīdim Eiropas Parlaments, viens no diviem Eiropas Savienības (ES) likumdevējiem, pieņēmis virkni nozīmīgus lēmumus, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzi, kas ir viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Parlamenta (EP) darba kārtībā.

Lasīt vairāk

EK nāk klajā ar rudens ekonomikas prognozi

Eiropas Komisij nāk klajā ar rudens ekonomikas prognozi.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, runājot par Latvijas situāciju, teica: „Atbilstoši Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozei šogad Latvijā ir sagaidāms iekšzemes kopprodukta pieaugums 4.2% apmērā. Latvijas ekonomikas izaugsmi veicina investīciju plūsmas atjaunošanās, kā arī spēcīgs iekšzemes un ārējais pieprasījums. Arī turpmākajos divos gados tiek prognozēts samērā straujš ekonomikas pieaugums 3.2-3.5% robežās. Pieaugošais darbaspēka pieprasījums veicina strauju algu kāpumu, kas šogad pietuvosies 10%. Valsts budžeta deficīts tiek prognozēts ap 1% no IKP. Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, budžeta deficīts ir samazinājies, jo ir īstenoti kompensējošie pasākumi, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi."

Vairāk par EK prognozēto ekonomikas jomā uzziniet e-pasta pielikumā vai šeit: http://ej.uz/RudensEkonomikasPrognoze

Rudens ekonomikas prognozes dokumenta pilns teksts pieejams šeit: 2017. gada rudens ekonomikas prognoze

Izglītība un apmācība Eiropā: nevienlīdzība joprojām ir problēma

9. novembrī publicētais Komisijas 2017. gada Izglītības un apmācības pārskats liecina, ka valstu izglītības sistēmas kļūst iekļaujošākas un efektīvākas. Tomēr tas arī apliecina, ka skolēnu izglītības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no viņu sociālekonomiskā stāvokļa.

Pārskatā ir analizētas Eiropas izglītības sistēmu galvenās problēmas un aprakstīta politika, kas var padarīt šīs sistēmas piemērotākas sabiedrības un darba tirgus vajadzībām. Ziņojumā ir ietverts valstu salīdzinājums, 28 detalizēti ziņojumi par stāvokli atsevišķās valstīs un īpaša vietne ar papildu datiem un informāciju.

Vairāk informācijas šeit: http://ej.uz/IzglitibasParskats

Piedalies Latvijas mēroga eseju konkursā jauniešiem "Latvijas nākotne … Eiropā"

Jaunieši, vecumā līdz 35 gadiem, tiek aicināti uzrakstīt un iesniegt līdz š.g. 30.novembrim argumentētu eseju - kurā no 3000 līdz 5000 vārdu - par to, kāda būs Latvijas loma un kā tā attīstīsies jaunajā Eiropas Savienības (ES) valstu saimē līdz 2030.gadam, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu ES 2019.gadā. Labāko eseju autori tiks apbalvoti un labākās idejas tiks apkopotas un iesniegtas valsts iestādēm Latvijas nozaru politikas plānošanai.

Pielikumā pievienoju plašāku informāciju par konkursu, konkursa nolikumu un pieteikuma formu (informācijai).

Ar prieku atbildēšu uz Jūsu jautājumiem, ja tādi radīsies! Saziņai pa e-pastu:

Uldis.Salajevs.Konkurss@gmail.com

Vairāk informācijas: http://ej.uz/grz5

#LatvijasNakotneEiropa #LV2030

Katra ideja ir svarīga un tā var būt par Latvijas veiksmes stāstu!

Eseju konkursa nolikums

Pieteikuma veidlapa

Jauniešu biznesa idejām Alūksnes novads sadalīs 8800 eiro

Alūksnes novada pašvaldība izsludinājusi gadskārtējo jauniešu biznesa ideju konkursu komercdarbības uzsākšanai Alūksnes novadā un aicina novada jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem piedalīties konkursā, lai saņemtu pašvaldības finansējumu savu biznesa projektu īstenošanai, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Druvis Mucenieks.

Vairāk informācijas http://ej.uz/gt9r

Iznākusi EDIC Gulbenē Ziņu lapa Nr. 5

Lasiet mūsu piekto ziņu lapu par aktualitātēm Latvijā, Eiropas Savienībā, ES finansējuma iespējām, kā arī iedvesmai un informācijai - par aktuālajiem projektiem, semināriem Alūksnes, Gulbenes, Madonas novados.

Ziņu lapu veidoja Europe Direct informācijas centrs Gulbenes bibliotēkā ar filiālēm Alūksnes un Madonas bibliotēkās.

Ceram, ka informācija Jums būs noderīga! Patīkamu un iedvesmojošu lasīšanu !

Ziņu lapa Nr.5

Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā sagatavotā ziņu lapa

EP Informācijas birojs Latvijā sagatavojis ziņu lapu par aktuālo Eiropas Parlamentā un Eiropas Parlamenta Informācijas birojā Latvijā.

Lasīt Ziņu lapu

Eiropas finansēšanas ietvaros mācību centrs 'Alfa' piedāvā dažādus kursus

Eiropas finansēšanas projekta ietvaros katram strādājošam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir sasniedzis 25 gadu vecumu, ir iespēja iziet apmācību akreditētā mācību centrā "Alfa" jau no 2018. gada janvāra.

Vai Latvija var noķert Igauniju?

Baltijas valstis ir cieši saistītas ne tikai vēsturiski un ģeogrāfiski, tās lielā mērā uztveramas kā vienots tirgus. Vai tās tiešām tā ir? It kā jau salīdzināt sevi ar citiem nevajagot, taču šajā gadījumā salīdzināšana vairāk kalpo tam, lai izdarītu secinājumus un gūtu vērtīgas atziņas, kas mums ļautu piedzīvot straujāku izaugsmi.

Lai arī investori skatās uz Baltijas valstīm kā uz vienotu tirgu, nevar noliegt, ka kopš neatkarības atgūšanas Igaunijai ir diezgan pārliecinoši izdevies izvirzīties līderos, ko apliecina gan IKP un vidējās algas apmērs, gan arī sarežģītāk definējami parametri, piemēram, atvērtība inovācijām un reputācija kā IT lielvalstij. Taisnību sakot, arī Latvija un Lietuva IT ziņā no Igaunijas daudz neatpaliek, taču jāsecina, ka Igaunijai izdevies sevi šajā jomā pozicionēt veiksmīgāk.

Lai arī investori skatās uz Baltijas valstīm kā uz vienotu tirgu, nevar noliegt, ka kopš neatkarības atgūšanas Igaunijai ir diezgan pārliecinoši izdevies izvirzīties līderos, ko apliecina gan IKP un vidējās algas apmērs, gan arī sarežģītāk definējami parametri, piemēram, atvērtība inovācijām un reputācija kā IT lielvalstij. Taisnību sakot, arī Latvija un Lietuva IT ziņā no Igaunijas daudz neatpaliek, taču jāsecina, ka Igaunijai izdevies sevi šajā jomā pozicionēt veiksmīgāk.

Lasīt vairāk http://ej.uz/pc7i

Lokālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā tuvākajos gados ieguldīs gandrīz 16 miljonus ES finansējuma

Tuvākajā laikā lokālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 15,8 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas (VM) Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs. Kopējais pieejamais ES fondu finansējums nozarei no 2014.gada līdz 2020.gadam ir 287 085 744 eiro, no kā 15 828 463 eiro paredzēti lokālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai.

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 Nākošā >>

arhīvs: 2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010

Lisabonas līgums (rtf) Lisabonas līgums (pdf) Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu